#Varbūtības ignorēšana

1972. gadā tika veikt pētījums – laboratorijas eksperimenta dalībniekus sadalīja divās grupās. Pirmās grupas dalībniekiem pateica, ka viņi noteikti saņems elektrisko šoku. Otrai grupai paziņoja, ka elektrisko šoku saņems 50% dalībnieku.

Pētnieki mērīja satraukuma fiziskos rādītājus:

#sirds frekvenci,

#nervozitāti,

#sviedrainas plaukstas un citus rādītājus īsi pirms noteiktā brīža, kad dalībnieki saņems strāvas triecienu.

Rezultāts

Pilnīgi nekādas atšķirības starp divām eksperimenta dalībnieku grupām. Abu eksperimenta dalībnieku grupas bija uztraukušās vienādi.

Pēc tam pētnieki samazināja elektriskās strāvas trieciena varbūtību otrajai grupai līdz 20%, pēc tam līdz 10% un beigās – līdz 5%.

Rezultāts:

Joprojām nekādas atšķirības.

Kad pētnieki palielināja gaidāmās strāvas sitiena stiprumu, tad stresa līmenis pieauga abās grupās. Bet atšķirības starp grupām nekādas nebija.

Secinājumi

• Mums trūkst intuitīvas izpratnes par varbūtībām – To sauc par varbūtības ignorēšanu, un tā noved pie kļūdām lēmumu pieņemšanā.
• Mēs investējam jaunā uzņēmumā un alkstam pēc peļņas, taču aizmirstam par to kāda ir varbūtība, ka jauns uzņēmums vispār kādu varētu gūt peļņu.
• Tāpēc pieaugu laimestu apjoms. Jo lielāku summu ir mazāka iespēja vinnēt, nekā mazāku, bet cilvēki izvēlas vinnēt lielāko.
• Pēc notikušas aviokatastrofas, kas tikusi atspoguļota mēdijos, mēs atceļam savus rezervētos lidojumus, neņemot vērā to, ka lidmašīnas katastrofas varbūtība ir ļoti neliela.
• Mēs ļoti vāji atšķiram dažādus riskus, izņemot gadījumus, kad riska procents ir nulle. Tā kā intuitīvi riskus neizprotam, ir jārēķina.

Ja varbūtība ir zināma – piemēram, ar loto - , tas ir vienkārši. Taču ikdienā novērtēt riskus ir grūti – un tomēr no tā izvairīties nav iespējams. 

Rudolfs Dobelli - Skaidrās domāšanas māksla. 52 domāšanas kļūdas.