Intraverts 

Intravertais ir sevī noslēgts, netiecas pēc sabiedrības. Viņš piesardzīgi atklāj apkārtējiem savu iekšējo pasauli, sajūtas, attieksmi, domas, bet, ja tās atklāj, tad dara to īsi un lakoniski. Tomēr, atšķirībā no ekstravertā, viņa darbība vērsta uz apkārtējās pasaules izmainīšanu un pārmaiņām ap sevi, ne tik daudz sevī. Nodala sevi no apkārtējās pasaules un maz ietekmējas no ārējiem apstākļiem. Patīk ilgāku laiku būt vienatnē. Nogurst, ja lgstoši atrodas cilvēkos. Svešā sabiedrībā parasti neizcelsies, bet tas neattiecas uz kompānijām, kur visi ir savējie. Parasti neuzsāk kontaktus pirmie. Vairāk uzticas savām iekšējām sajūtām, domām neatkarīgi no apkārtējās vides un citiem cilvēkiem. Taču tas, vai cilvēks ir komunikabls vai nav, ne vienmēr norāda uz ekstravertumu vai intravertumu. Intravertais ar augstu emociju pēc psihosofijas var būt ļoti atraktīvs un čalojošs, kā arī ekstravertais ar zemu emociju, var likties intraverts. Svarīgi zināt, uz kādu pasauli (iekšējo vai ārējo) cilvēks ir vērsts.

Ekstraverts 

Ekstravertais tiecas pēc sabiedrības, viņš nespēj ilgstoši palikt vienatnē. Brīvi izpauž savu iekšējo pasauli, sajūtas, attieksmi, domas un izpratni, jo jūtas kā pasaules sastāvdaļa. Ekstravertajam liekas, ka viņa dzīve atkarīga no apkārtējās pasaules. Neapzināti tiecas pēc apkārtējo atzinības. Jūtas piederīgs apkārtējai sabiedrībai un cenšas adaptēties tajā. Līdz ar to viņa iekšējās sajūtas un domas ir atkarīgas no ārējās vides un sabiedrības viedokļa un attieksmes.

Ētisks 

Ētiskais sajūt apkārtējos cilvēkus, to savstarpējās attiecības, cilvēku emocionālo stāvokli. Ētiskajam ir svarīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, viņš izjūt emocionālo distanci un vajadzības gadījumā prot to gan samazināt, gan palielināt. Prot regulēt un ietekmēt apkārtējo attiecības un emocijas. Pats ir pārliecināts par savām emocijām un jūtām. Labi jūt attiecības un emocijas starp draugiem un tuviniekiem, kā arī rūpējas par to normalizēšanu. Labi prot citus pierunāt.
Tuvinieku un draugu pulkā visvairāk rūpējās par emocionālo saskaņu.

Loģisks 

Loģiskais parasti ietur emocionālo distanci pret apkārtējiem, kamēr nav pārliecinājies par cilvēku nodomiem. To dara tādēļ, ka ne pārāk labi jūt attieksmi pret sevi, savu attieksmi pret citiem, kā arī emocionālo noskaņojumu.
Vairāk ir orientēts uz objektīvo realitāti, mazāk uz cilvēkiem un to attiecībām. Patīk sistēmas, likumi, normas, un, ja tas ir izdevīgi, viņš tās arī ievēro. Jūtas balstītas uz racionāliem apsvērumiem. Savu taisnību parasti pierāda ar faktiem un argumentiem. Loģiskais labāk orientējās sistēmās.

Intuīts 

Intuitīvais dzīvo savos sapņos, domās, nevis objektīvajā realitātē. Intuitīvajam gaita parasti ir plastiska, elastīga, ne dinamiska. Bez īpašas analizēšanas jūt, kas iederas un kas neiederas apkārtējā vai iekšējā pasaulē, bet šīs pasaules var nebūt saistītas ar objektīvo realitāti, materiālo sfēru. Par intuitīvo mēdz teikt, ka viņš redz neredzot. Aktīvi iesaistās sarunās par nemateriālām lietām, kuras nevar aptaustīt. Šādās tēmās sensorais labprātāk klausās, nekā ņem aktīvu dalību. Intuitīvais spēj uztvert lietas būtību vai paredzēt attīstības gaitu, nemaz neiedziļinoties.

Sensors 

Sensorais dzīvo objektīvajā realitātē – šeit un tagad. Tam ir stingra stāja un droša gaita. Prot radīt fizisku komfortu gan sev, gan apkārtējiem. Labi orientējas fiziskajā pasaulē. Prasīgs pret vides vizuālo estētiku un komfortu sev apkārt. Labi orientējas savās fiziskajās sajūtās, kur sāp, kā sāp. Viņa uztveri ilustrē sakāmvārds: Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā. Nebūvē sapņu pilis, cenšas dzīvot maksimāli labi jau šodien vai vismaz tuvākajā laikā.

Racionāls 

Racionālais plāno savas darbības un cenšas savu plānu ievērot. Visu dara pēc kārtas, ja kārtība pajūk, tad jūt diskomfortu. Darot kādu darbu, nepatīk, ja kaut kas cits novērš viņa uzmanību. Savu darbu cenšas uzlabot, optimizēt, lai ietaupītu laiku un nepieciešamos resursus. Lēnāk nekā iracionālajam notiek koncentrēšanās uz darbu, tomēr arī grūtāk no tā atiet. Plānoto izdara līdz galam, nemēdz pamest līdz galam neizdarītu darbu. Sarežģīta ir pāreja no vienas darbības pie citas, jo, kaddara kādu lietu, tad pilnībā ir koncentrējies uz to, tādēļ nespēj darīt vairākas lietas paralēli. Racionālais ievēro laikuun citu kavēšanos uztver kā necieņu pret saviem plāniem, savu laiku.

Iracionāls 

Iracionālais darbam pieiet radoši. Viegli spēj pieslēgties jaunai darbībai, tikpat viegli atslēdzas no tās un vairs par to nedomā. Patīk, ja kaut kas pamainās. Nepatīk ilgstoši vienveidīgas, monotonas darbības. Nejūt diskomfortu, ja darbā viņu pārsteidz kāds negaidīts pavērsiens, ātri adaptējas jaunajiem apstākļiem. Var darīt vairākas lietas vienlaikus, kā arī atstāt līdz galam neizdarītus darbus. Grūti ilgstoši koncentrēties, noturēt uzmanību uz vienu darbu. Nepatīk, ja uzdevums formulēts stingros rāmjos, jo tos iracionālajam ir grūti ilgstoši ievērot.