Saules paneļi kalkulators, saules paneļi privātmājai, saules paneļu komplekts!

1. Fizika - Es+, Jūs- Privātīpašnieks. 
Visi materiālās pasaules jautājumi ir vērsti tikai uz sevi vai savu ģimeni un tuvākajiem. Visa materiālā pasaule dalās - "ir mans" vai "nav mans". Viss "mans" atrodas privātīpašnieka varā. Viņš nezina kā pielāgoties citu cilvēku fiziskajām vajadzībām. Ja kāda sveša lieta nonāk privātīpašnieka rokās, kas nepieder viņam - to vienkārši var nepamanīt un rezultātā salauzt vai sabojāt. Jebkas, kas viņam nepieder, nav arī nekādas vērtības.
Pirmās fizikas cilvēkiem nepatīk uzņemties atbildību par svešām lietām un cilvēkiem. Ar savām lietām (tas viss, kas pieder pie materiālās pasaules - mantas, nauda, ārējais izskats, fiziskā labsajūta) rīkojas ļoti atbildīgi, kārtīgi un rūpīgi. Praktiski neiespējami ir pārliecināt šo cilvēku, kaut ko mainīt vai kā savādāk attiekties pret savām materiālajām vērtībām. Grūti mainīt savus ieradumus attiecībā uz izskatu un mantu un ja maina ieradumus, tad tikai pēc iekšējās iniciatīvas. Šos cilvēkus dažkārt var nosaukt par sliņķiem, jo uz citu iniciatīvu kaut ko darīt savā labā, mēdz nereaģēt.
2. Emocija - Es+, Jūs+ Aktieris 
Savās emocijās aktieris ir koncentrējies uz apkārtējiem cilvēkiem. Viņa emocijas vienmēr būs adekvātas un piemērotas situācijai. Viegli var transformēt emocijas, un uz tām neieciklējas. Dažreiz var likties, ka Aktierim nav savu jūtu, bet tas tā nav. Otrās emocijas nēsātājs apvieno savas emocijas ar apkārtējo emocijām un pielāgo tās konkrētai situācijai. Turklāt Aktieris palīdz citiem tikt galā ar savām negatīvajām emocijām, vajadzīgajā brīdī uzķer tās un viegli un nemanāmi tās koriģē un noskaņo uz savas frekvences, spēj arī dot mierinājumu citiem grūtā brīdī.
3. Griba - Es-, Jūs- Buržujs. 
Trešais gribās nēsātājs vāji apzinās savas vēlmes. Viņš ir sapņotājs un domā daudz par to, ko gribētu izdarīt, bet dažkārt nesper nevienu soli uz priekšu, lai sasniegtu mērķi. Bet, ja kāds viņam par to aizrādīs, tad viņš ļoti var apvainoties par to. Buržujam liekas, ka viņa vēlmes netiek ņemtas vērā. Bet par cik viņam īsti skaidrības kādas ir viņa vēlmju robežas, tad dažādas diskusijas par šo tēmu viņam sagādā ciešanas.
Kad Buržujam liekas, ka viņu kāds ir apdalījis, vai nav ievērojis viņa vēlmes, tad viņš var apvainoties un sākt meklēt taisnīgumu. Vai arī stāvēs malā un klusībā pie sevis būs neapmierināts, ja nebūs pārliecināts, ka viņam ir tiesības iebilst, vai arī iegrims sevī un mēģinās pārliecināt sevi, ka viņam tā tikai liekas. Tāpēc Buržujs vēlas pēc aktīva dialoga ar cietiem par viņa tiesībām un vēlmēm. Viņam nepieciešam, lai apkārtējo vēlmes sakristu ar viņa vēlmēm un tai pašā laikā, nepieciešams, lai iedrošinātu viņu uz šo vēlmju piepildīšanu, kā arī dotu pārliecību, ka viņam ir tiesības uz šīm vēlmēm. Un tad viņš pārstāj būt kaprīzs un izrādās, ka ir ļoti elastīgs cilvēks ar lielu vēlmi rast kompromisu.
4. Loģika – Es-, Jūs+ Skolnieks. 
Attiecībā uz loģiskiem spriedumiem Skolnieks koncentrējas nevis uz procesu bet gan uz rezultātu. Loģiski spriedumi viņu paši par sevi neinteresē, bet gan tikai kā tos piemērot dzīvē. Abstraktās tēzēs viņš nav ieinteresēts. Dzīves laikā 4 loģikas nēsātājs apaudzē sev apkārt cilvēku pulciņu, kuri viņam ir simpātiski kādu iemeslu dēļ un ja viņi spēj īsi un kodolīgi pateikt savu viedokli par Skolnieka interesējošām tēmām, tad tādi cilvēki kļūst viņa autoritātes, kurs arī vienmēr ieklausās.
Saņemot jaunu informāciju, Skolnieks, no sākuma to pieņem un piekrīt tai un tikai pēc tam to novērtē cik tā ir attiecināma uz reālo dzīvi un ja viņš nav kļūdījies "autoritātes" izvēlē, tad kārtējo reizi gūst apstiprinājumu izteiktajām domām. Ceturtās loģikas nēsātājiem dažkārt ir slinkums pašiem kaut ko secināt un loģiski spriest, viņi labāk aizsūtīs cilvēku uz attiecīgo iestādi, kur ar viņa jautājumiem cilvēki tiks veiksmīgāk galā. Dažkārt Skolniekam nav viegli, ja viņa "autoritātes" ir vairākas un nav vienis prāts kaut kādās niansēs, ko Skolniekam ir grūti aptvert pašam secināt. Taču, ja skolnieks uzņemsies kaut ko formulēt, tad tas tiks izdarīts maksimāli tieši un korekti.
Valērijs Vorobjovs www.психософия.com