|
|
|
1. Loģika – Es+, Jūs- Dogmatiķis.
Pirmās loģikas nēsātājs būs pārliecināts par savu taisnību. Ja cilvēks ir izglītots, tad pārliecība par savu taisnību neradīsies no nekā: Lai noformētu savu viedokli, cilvēks savāks nepieciešamo informāciju un pēc tam noformēs savu personīgo viedokli. Tāpēc dažkārt šos cilvēkus apstrīdēt nav iespējams un var palikt tikai muļķa jomā, jo pirms šis cilvēks ir ievācis daudz dažādus faktus. Dogmatiķim patīk apspriest viņam interesējošas tēmas un paklausīties, ko domā citi gudri cilvēki, lai apspriedes laikā noformētu savu viedokli. Viņiem nepatīk strīdēties tikai, lai pierādītu savu taisnību. Viņam nepatīk uzklausīt citu cilvēku garo argumentāciju kādas taisnības pierādīšanā, ja ir pārliecināts par savu taisnību. Tāpat viņam arī nav interesanti citu cilvēku spriedelējumu, ko pauž ar mērķi, lai pierādītu, ka viņam nav taisnība. Turklāt, ja oponents uzvedas ļoti aktīvi un drudžaini, tas Dogmatiķi var satraukt. Dogmatiķim izdodas precīzi un kodolīgi noformulēt domu, bet nepatīk paskaidrot savu spriedumu un var sākt nervozēt, ja viņu spiež to izdarīt. Ja dogmatiķim ir jāatzīst, ka viņam nav bijusi taisnība un ir kļūdījies savos uzskatos, tas viņu var spēcīgi izsist no sliedēm un likt justies slikti - neveiksminiekam.
|
|
2. Griba - Es+, Jūs+ Džentelmenis.
Realizējot savas vēlmes, džentelmenis vienmēr ņem vērā arī citu vēlmes. Džentelmenis vienmēr interesējas arī par citu vēlmēm un meklē kompromisu, ja citu vēlmes ir pretējas viņējām. Visās savās darbībās Džentelmenis rūpējās un nodrošina, ka netiek pārkāptas neviena tiesības un arī viņa intereses. Džentelmenis vienmēr gatavs piekāpties (saprāta robežās) vai vienkārši apspriest veidu kā panākt kompromisu. Atvērts diskusijām un sarunām kopīgu mērķu sasniegšanai. Pēc viņa domām, noteiktās robežās viss ir iespējams, un šīs robežas džentelmenim ir skaidri novilktas un saprotamas. Džentelmenis nekad neuzspiež savas vēlmes citiem, bet tieši otrādi, palīdz apkārtējiem tik skaidrībā ar savām vēlmēm un ir noskaņots uz dialogu, lai palīdzēt izprast savas vēlmes.
|
|
3. Fizika – Es-, Jūs- Neaizskaramais.
Materiālajā pasaulē trešās fizikas īpašnieks, izjūt neskaidrību un nestabilitāti. Izjūtas var būt nepamatotas. "Neaizskaramais" ir aizdomīgs jautājumos, kas skar viņa veselību, ārējo izskatu un fiziskajās sajūtās. "Neaizskaramais" dala visu pasauli "mans" un "ne mans", bet nenovelk stingras robežas tajā, jo nav pārliecināts par tām, kas sagādā arī diskomfortu. Ja savu fizisko ķermeni var vēl skaidri definēt, tad kur sākas un kur beidzas materiālie resursi, noteikt ir grūti. "neaizskaramajam" nepatīk sveši cilvēku pieskārieni ne viņa ķermenim, ne mantām. Bieži izjūt materiālo resursu nepietiekamības bailes (naudas, mantas, veselības), kas var atbalsoties uz viņa pašsajūtu, Var bieži būt nedrošs par nākotni, var būt arī skops, krāt un taupīt savu naudu. Viņam nepieciešam citu iesaiste un atbalsts viņa materiālajā labklājībā.
Var sūdzēties par veselības problēmām, par naudas trūkumu cilvēkiem, kuriem viņš uzticas, jo vienkārši nav pārliecības šajās jomās. Neaizskaramie dažkārt vēlas kļūt autoritātes fiziskajā sfērā - var sākt veidot rokdarbus, aktīvi piedalīties saimnieciskajos darbos, bet no šīm aktivitātēm viņš ātri pagurst, kaut gan reti to atzīst. Katrai savai rīcībai viņš gaida apstiprinājumu - garšīgi ir pagatavojis maltīti, vai labi iekārtojis dzīvokli utt. Cilvēkus, kas nav ieinteresēti viņa materiālā labklājībā, Neaizskaramais cenšas neapgrūtināt ar savām problēmām, bet tie, kas nepamana viņa vajadzības vai pat rada zaudējumus - baidās un izvairās no tiem.
|
|
4. Emocija – Es-, Jūs+ Žāvulis.
Žāvulim, paša emocijas ļoti maz nozīmē. Viņš nav pārliecināts par savām emocijām un arī par to esamību. Kaut arī viņš pievelk emocionālo cilvēku uzmanību. Žāvulis ir spējīgs aplipināties ar citu emocijām: smieties, kad citi smejas un skumt, kad citi skumst. Tai pašā laikā viņu var sakaitināt tas, ja kāds vēlēsies noskaidrot viņa emocionālo stāvokli un piemēroties tam. Žāvulim, tas varētu likties neīsti. Ceturtās emocijas nēsātājs patstāvīgi ir atkarīgs no apkārtējo emocionālā vērtējuma īpaši, ja tas atkarīgs no viņa augstākstāvošajām funkcijām. Ar laiku Žāvulis iemācās šablonus pēc kā vērtēt attiecībā pret uz cilvēku savstarpējām attiecībām, morāli, par mākslas darbiem, bet šo viedokli var viegli mainīt, jo šīs tēmas viņam nav būtiskas.
|
Visas tiesības aizsargātas. PeRtipo.lv 2014
|
