Duālās attiecības. 
Šīs ir pilnīga psiholoģiskā papildinājuma attiecības. Tās ir optimālas attiecības indivīda dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Pēc socionikas teorijas, tās ir pašas ērtākās attiecības. Saskarsmē ar duālu, cilvēks var būt tāds, kāds viņš ir, viņam nav jāpieskaņojas. Notiek dabiska, dabas noteikta informācijas apmaiņa un arī pienākumu sadale, cilvēks iegūst iespēju darboties atbilstoši savām spējām un interesēm. Duāliem pāriem reti rodas konflikti, bet ja rodas, tad tie tiek ātri un nesāpīgi atrisināti. Duālie partneri veido vienu veselu, kā divas saplēstas fotogrāfijas daļas salīmētas kopā. Tieši tāpēc, ka ātri veidojas savstarpējā sapratne un nav iekšējās spriedzes, duālo partneri, cilvēks ne vienmēr pamana uzreiz.
Duāls liekas pārāk vienkāršs un saprotams, tātad pārāk nepamanāms, pašsaprotams un bieži arī neinteresants. Tā parasti ir pirmā pozīcija, ko cilvēks padomā satiekot duālu, bet gadās, kad saki sev: viņš ir pārāk labs priekš manis, diez vai es varēšu viņam iepatikties. Abas šīs pozīcijas raksturīgas cilvēkiem, kuriem nav duālo attiecību pieredzes bērnībā.
Kā izjust dualitātes darbību? Attiecību sākumā ar duālu, cilvēks īpašu komfortu neizjūt. Viss notiek ikdienišķi un nekādas lielās emocijas neizraisa. Duālu uztver kā ēnu, kā kaut ko pašsaprotamu, tāpēc mazāk nozīmīgu. Cik šis cilvēks tev ir bijis svarīgs, saproti tikai tad, kad esi šķīries ar viņu. Duāla partnera zaudējumu cilvēks uztver ļoti sāpīgi un ilgi nespēj atgūt līdzsvaru. Pierodot pie duāla, iegūstot dualizācijas pieredzi, sāc apzināties, ka viņa klātbūtne tevi nomierina, dod drošības sajūtu. Saskanīgiem psihotipiem šis efekts vēl vairāk pastiprinās. Nevajag pārvērtēt duālo attiecību nozīmi. Tā ir norma ikdienas attiecībām, ikdienas dzīvības procesu nodrošināšanā. Iegūstot duālo partneri, cilvēkam gribas kaut ko vairāk, paaugstināt savas personības sociālo statusu, kaut kādu cīņu, atkāpes no normas. Dualitātes ietvaros šis mērķis nav sasniedzams, bet bez duālās drošības sajūtas, iegūt sociālo atzinību cilvēkam ir ļoti grūti. Bez dualizācijas cilvēks nevar iztikt tikai divos gadījumos: pirmkārt, kad uz likmi ir likta cilvēka dzīvība jeb izdzīvošana nelabvēlīgā sociālajā vidē, otrkārt, kad cilvēks virzās augšup pa sociālās attīstības pakāpēm, īpaši lielas konkurences apstākļos jeb karjerai.

Gulenko V.V., Molodcovs A.V. – Ievads socionikā.