Sociālā pasūtījuma attiecības. Tu - informācijas saņēmējs (uztvērējs). 
Tās ir asimetriskas t.i. nevienlīdzīgas attiecības.
Pirmais partneris izturas pret otru savādāk, nekā otrais pret pirmo. Pirmais, kurš ir informācijas pārraidītājs, skatās uz otru, kurš ir uztvērējs, no augšas uz leju, kā uz mazsvarīgāku, nenovērtējot viņu. Otrs, skatās uz pirmo, kā uz interesantu, svarīgu cilvēku, sākumā pārvērtējot viņa nozīmi.
Uztvērējs sajūsminās par pārraidītāju, pirmkārt – par viņa uzvedību, manierēm, prasmi viegli paveikt to, kas uztvērējam prasa pūles, otrkārt – viņa domu izklāsta stils, radošais rokraksts. Un tas uztvērēju atslābina un rada mānīgu "viss kārtībā" sajūtu. Uztvērējs, pasūtītāja klātbūtnē, nesaprotamu iemeslu pēc, sāk izpatikt un izdabāt viņam. Tas sākas ar sīkumiem, bet pēc tam turpinās arvien vairāk un vairāk, kamēr uztvērējs pats nesāk sevi apturēt. No malas, tas izskatās tā, it kā uztvērējs par kaut ko taisnojas pasūtītājam. Uztvērējam, pasūtītāja uzvedība, šķiet nepatīkama un apgrūtinoša.
Tās īpašības, ko pasūtītājs izrāda, lai, pēc viņa domām, labāk izskatītos sabiedrības acīs, pievērstu sev uzmanību, nonākot uztvērēja zemapziņā, modina viņā neskaidru, miglainu tieksmi pēc aktivitātes, ar mērķi novērst tos apstākļus, kas liek pasūtītājam izturēties tik nedabiski un tā ciest. Uztvērējs, nekad nesaprot, ko konkrēti darīt. Saņemtais pasūtījums nav individuāls, bet sociāls t.i. tajās slēpjas tās grupas problēmas, kurā iekļaujas šis pāris. No sociālā pasūtījuma attiecību viedokļa, tās ir bezkonflikta, vienādo attiecības.
Attiecību iniciators vienmēr ir pasūtītājs. Uztvērējs jūt pasūtītāja labvēlību. Pasūtītājs, cenšas atbalstīt uztvērēju, ŗūpēties par viņu, izdabāt. Atsaucību tas gūst, tikai attiecību sākumā. Centieni, runāt ar pasūtītāju, kā līdzīgu, negūst atsaucību, atgriezeniskā saikne neveidojas.
Pasūtītājs nedzird uztvērēju. Tāpēc uztvērējs attālinās no pasūtītāja, cenšas viņu aizskart, izmantojot savu spēcīgo funkciju, kura pasūtītājam brīžiem rada rūpes. Tās ir aizbildniecības attiecības, kurās neveidojas atgriezeniskā saikne. Ar laiku, uztvērējs, var sākt pilnīgi ignorēt pasūtītāju. Tas notiek tad, kad pasūtījums ir sociāls.

Gulenko V.V., Molodcovs A. V. – Ievads socionikā.