Šķietami vienādo attiecības. 
Tās ir līdzāspastāvēšanas attiecības, kurās partneri, pilnīgi neizprot viens otru. Partneri, var mierīgi pastāvēt līdzās, ja abi ir loģiķi, sākt attiecību noskaidrošanu, ja abi – ētiķi. Liela nozīme ir saskanīgiem apakštipiem.
Šķietami vienādie, ar nesaskanīgiem apakštipiem, attiecībās izjūt iekšēju spriedzi, savas rīcības nosodījumu. Tas pāriet, ja partneri apvienojas kopīgā darbā, vai arī abi ir atkarīgi viens no otra. Pirmais parasti piekāpjas iracionālais, bet racionālis viņu saprot.
Šķietami vienādo attiecību partneris, nekritizē jūsu vājās īpašības. Partneris nejūt apdraudējumu. Nejūt, kā līdzvērtīgu partneri, tāpat kā darba attiecībās. Viņš liekas mazāk talantīgs par jums, bet jautājumus, kurus jūs nespējat atrisināt, veiksmīgi atrisina. Tā liekas liela netaisnība, tāpēc cieš abu partneru pašapziņa.
Nepatīkamākais šajās attiecībās – nespēja pilnībā izprast otru cilvēku. Vienmēr rodas problēmas, „tulkojot” viņa informāciju, sev saprotamā valodā, jo viss kas vajadzīgs viņam, liekas lieks tev un otrādi. Šķietami vienādā rakstīto, gandrīz vienmēr, nav iespējams lasīt. Viņa informācijas atšifrēšana, prasa daudz spēka un liekas nevajadzīga. Sarunas ar viņu nav smagas, bet nedod gandarījumu. Liekas, ka otrs tīšuprāt visu jauc, sarežģī vai vienkāršo. Galvenais arguments: to pašu var izklāstīt citādi, saprotamā valodā.
Šķietami vienādi var atrast kopīgus sarunu tematus, var būt sašutuši par vienu un to pašu, taču katrs redz savādāku smagās situācijas risinājumu. Rodas sajūta, ka laiks tiek tērēts veltīgi. Tāpēc nekas viņus sevišķi nesaista, šķiras viegli, bez nožēlas.
Diezgan blāvas attiecības, kuras raksturo paruna: „katram sava sēta - tuvāka”.

Gulenko V.V., Molodcovs A.V. – Ievads socionikā.