Pusduālās attiecības. 
Tās ir daļēja papildinājuma attiecības. Pusduālajiem partneriem ir daudz kopīgu tēmu sarunām. Viņi tiecas viens otru saprast. Dzīves mērķi abiem liekas ļoti saprotami un pareizi, bet metodes, kuras pielieto to sasniegšanai, liekas nepareizas.
Ekstraverts nekad nedzird introvertu, turpina attīstīt savu tēmu – verbālās funkcijas nepilnīgs piepildījums. Introverts neapvainojas par to, bet mēģina pielāgoties. Pusduāliem parasti ir daudz kopīgu tēmu sarunām un šīs sarunas viņus nenogurdina. Pusduāli, īpaši pretējā dzimuma, tiecas viens pēc otra ar interesi. Labvēlīgiem apakštipiem šī tieksme ir sevišķi izteikta: kad abi ir ar pastiprinātu racionalitāti vai iracionalitāti. Bet, kaut kur tuvošanās pusceļā, kāds no partneriem rīkojas nepieņemami otram, tas strauji grauj attiecības un partneri atgriežas attiecību sākuma punktā. Tas nozīmē, ka uzvedības funkcijām piepildījuma nav.
Partneri neapvainojas, nomierinās un atkal cenšas satuvoties, lai kārtējo reizi pakluptu uz līdzenas vietas. No ārpuses skatoties, šķiet, ka partneru starpā virmo kaislības, dzirkstī īsta mīlestība. Šādas pusduālas attiecības īpaši trāpīgi raksturo dzejas rindas: „Logā uz gaismu lido un lido tauriņi, atsitas pret stikliem, bet cerību nezaudē”.
Pusduālo attiecību uzdevums – tonizēt partneri, uzturēt partnera darba spējas. Tonizējošs efekts tiek panākts ar atkārtotiem psiholoģiskiem pārdzīvojumiem, kas neļauj cilvēkam pilnībā atslābināties. Tās var salīdzināt ar aukstu ūdens šalti pirms pamošanās no rīta. Komforts saskarsmē ar tādu partneri ir kontrastains: satuvināšanās prieks mijas ar neizpratni un vilšanos.

Gulenko V.V., Molodcovs A.V. – Ievads socionikā.